Lesson 6:
Written in Stone!
7. nodarbība no 27 • ⏱ 10–15 minūtes • ✅ Bez maksas • 📖 Balstīts uz Bībeli
Vēstures zudusī diena — atklājiet tās nozīmi no jauna
Lielākā daļa cilvēku mūsdienās neapzinās, ka sena pielūgsmes diena ir klusi izzudusi no atmiņas, tomēr tā ir Bībeles patiesības centrā. Izpētiet, kā un kāpēc svēta diena tika dota Radīšanas laikā un saglabāta visos Rakstos. Jūs arī redzēsiet, kāpēc šīs zudušā dienas izpratne ir svarīga mūsdienu ticīgajiem — tā ietekmē pielūgsmi, paklausību un garīgo skatījumu.
1. Kurā dienā Jēzus parasti pielūdza Dievu?
“Un Viņš nonāca Nācaretē, kur bija uzaudzis, un pēc sava paraduma sabatā iegāja sinagogā un piecēlās lasīt.” Lūkas 4:16
Atbilde: Jēzus ieradums bija pielūgt Dievu sabatā.
2. Bet kura vēstures diena ir zudusi?
Septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, sabats (2. Mozus 20:10).
Kad sabats bija pagājis, ļoti agri no rīta, nedēļas pirmajā dienā, viņas nāca pie kapa, kad saule jau bija uzlēkusi (Marka 16:1, 2).
Atbilde: Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir nepieciešams neliels detektīvs. Daudzi uzskata, ka Sabats ir nedēļas pirmā diena, svētdiena, bet Bībelē patiesībā teikts, ka Sabats ir diena, kas ir tieši pirms nedēļas pirmās dienas. Saskaņā ar Rakstiem Sabats ir nedēļas septītā diena, tas ir, sestdiena.
3. No kurienes radās sabats?
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Un septītajā dienā Dievs pabeidza Savu darbu, ko bija darījis, un septītajā dienā Viņš atdusējās no visa Sava darba, ko bija darījis. Tad Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to (1. Mozus 1:1; 2:2, 3).
Atbilde: Dievs radīja Sabatu Radīšanas laikā, kad Viņš radīja pasauli. Viņš Sabatā atpūtās un to svētīja un iesvētīja, tas ir, Viņš to nošķīra svētai lietošanai.
4. Ko Dievs saka par sabatu desmit baušļos?
Piemini sabata dienu, lai to svētītu! Sešas dienas tev būs strādāt un darīt visus savus darbus, bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, sabats. Tanī tev nebūs nekādu darbu darīt: ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam lopam, ne tavam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs, bet septītajā dienā Viņš atdusējās. Tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu un iesvētīja to (2. Mozus 20:8–11).
Tad Tas Kungs man iedeva divas akmens plāksnes, kas bija aprakstītas ar Dieva pirkstu (5. Mozus 9:10).
Atbilde: Ceturtajā no desmit baušļiem Dievs saka, ka mums jāievēro septītā diena, Sabats, kā Viņa svētā diena. Šķiet, ka Dievs zināja, ka cilvēki būs pakļauti Viņa Sabata aizmirsšanai, tāpēc Viņš iesāka šo bausli ar vārdu “atcerēties”.
5. Bet vai tad desmit baušļi nav mainīti?
2. Mozus 20:1 teikts: Dievs runāja visus šos vārdus, sacīdams [Desmit baušļi seko 2. – 17. pantā]. Dievs sacīja: “Savu derību Es nepārtraukšu un vārdu, kas izgājis no Manas lūpām, Es nepārgrozīšu” (Psalms 89:34). Jēzus teica: “Ātrāk debesīm un zemei zust, nekā vienam bauslības rakstam izzust” (Lūkas 16:17).
Atbilde: Nē, tiešām! Neviens no Dieva morāles likumiem nevar mainīties. Visi desmit baušļi joprojām ir saistoši. Tāpat kā pārējie deviņi baušļi nav mainījušies, arī ceturtais bauslis nav mainījies.
6. Vai apustuļi ievēroja sabatu septītajā dienā?
Tad Pāvils, kā parasti, iegāja pie tiem un trīs sabatus ar tiem runāja, balstoties uz Rakstiem (Apustuļu darbi 17:2).
Pāvils un viņa pavadoņi sabata dienā iegāja sinagogā un apsēdās (Apustuļu darbi 13:13, 14).
Sabata dienā mēs izgājām ārpus pilsētas pie upes, kur parasti bija lūgšanas, un apsēdāmies un runājām ar sievietēm, kas tur bija sapulcējušās (Apustuļu darbi 16:13).
[Pāvils] katru sabatu sprieda sinagogā un pārliecināja gan jūdus, gan grieķus (Apustuļu darbi 18:4).
Atbilde: Jā. Apustuļu darbu grāmata skaidri parāda, ka Pāvils un agrīnā baznīca ievēroja sabatu.
7. Vai arī pagāni pielūdza septītās dienas sabatā?
Dievs sacīja: “Svētīgs tas vīrs, kas neapgāna sabatu!” Arī svešzemnieku dēlus, kas pievienojas Tam Kungam, ikvienu, kas neapgāna sabatu un stingri turas pie Manas derības, Es vedīšu uz Savu svēto kalnu un iepriecināšu viņus Savā lūgšanu namā, jo Mans nams tiks saukts par lūgšanu namu visām tautām.” (Jesajas 56:2, 6, 7, uzsvars pievienots.)
Apustuļi to mācīja: Kad jūdi izgāja no sinagogas, pagāni lūdza, lai šos vārdus viņiem sludinātu nākamajā sabatā. Nākamajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās, lai klausītos Dieva vārdu (Apustuļu darbi 13:42, 44, uzsvars pievienots).
Katru sabatu viņš sprieda sinagogā un pārliecināja gan jūdus, gan grieķus (Apustuļu darbi 18:4, uzsvars pievienots).
Atbilde: Agrīnās baznīcas apustuļi ne tikai paklausīja Dieva sabata pavēlei, bet arī mācīja pievērstajiem pagāniem pielūgt sabatā.
8. Bet vai tad Sabats netika pārcelts uz svētdienu?
Atbilde: Nē. Rakstos nekur nav minēts, ka Jēzus, Viņa Tēvs vai apustuļi jebkad jebkad, kādos apstākļos būtu mainījuši svēto septītās dienas Sabatu uz kādu citu dienu. Patiesībā Bībele māca pretējo. Apsveriet pierādījumus paši:
A. Dievs svētīja sabatu.
“Tad Tas Kungs svētīja sabata dienu un iesvētīja to” (2. Mozus 20:11).
“Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to” (1. Mozus 2:3).
B. Kristus sagaidīja, ka Viņa ļaudis 70. gadā pēc Kristus, kad Jeruzāleme tika izpostīta, joprojām ievēros sabatu.
Labi zinot, ka 70. gadā pēc Kristus Jeruzalemi iznīcinās Roma, Jēzus brīdināja Savus sekotājus par to laiku, sakot: "Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā nedz arī sabatā." (Mateja 24:20, uzsvars pievienots). Jēzus skaidri pateica, ka Viņa ļaudis ievēros sabatu pat 40 gadus pēc Viņa augšāmcelšanās.
C. Sievietes, kas nāca svaidīt Kristus mirušo ķermeni, ievēroja sabatu. " (Marka 15:37, 42), ko tagad sauc par Lielo Piektdienu.
Jēzus nomira “dienā pirms sabata” (Marka 15:37, 42), ko bieži sauc par “Lielo Piektdienu”. Sievietes sagatavoja smaržvielas un ziedes, lai svaidītu Viņa ķermeni, un pēc tam “sabatā atpūtās pēc bauslības” (Lūkas 23:56). Tikai “kad sabats bija pagājis” (Marka 16:1), sievietes nāca “nedēļas pirmajā dienā” (Marka 16:2), lai turpinātu savu skumjo darbu. Tad viņas atrada Jēzu “agri augšāmcēlušos nedēļas pirmajā dienā” (9. pants), ko parasti sauc par “Lieldienu svētdienu”. Lūdzu, ņemiet vērā, ka sabats “pēc bauslības” bija diena pirms Lieldienu svētdienas, ko mēs tagad saucam par sestdienu.
D. Lūka, Apustuļu darbu autors, neatsaucas uz dievkalpojuma dienas maiņu.
Bībelē nav atrodams neviens pieraksts par izmaiņām. Apustuļu darbu grāmatā Lūka saka, ka viņš uzrakstīja savu evaņģēliju (Lūkas grāmatu) par “visām” Jēzus mācībām (Apustuļu darbi 1:1–3). Taču viņš nekad nerakstīja par sabata maiņu.
Ikviens Dieva mūžīgajā valstībā svētīs sabatu.
9. Daži cilvēki saka, ka Sabats tiks ievērots Dieva jaunajā zemē. Vai tas ir pareizi?
Jo, tāpat kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es radīšu, paliks Manā priekšā,” saka Tas Kungs, “tā paliks jūsu pēcnācēji un jūsu vārds. Un notiks, ka no viena jauna mēness uz nākamo un no viena sabata uz nākamo visa miesa nāks pielūgt Manu priekšā,” saka Tas Kungs (Jesajas 66:22, 23).
Atbilde: Jā. Bībelē teikts, ka visu laikmetu izglābtie cilvēki jaunajā zemē ievēros sabatu.
10. Bet vai svētdiena nav Tā Kunga diena?
Sauciet sabatu par prieka dienu, Tā Kunga svēto dienu (Jesajas 58:13).
Cilvēka Dēls ir arī sabata Kungs (Mateja 12:8).
Atbilde: Bībelē Atklāsmes grāmatas 1:10 ir runāts par Tā Kunga dienu, tāpēc Kungam tiešām ir īpaša diena. Taču nevienā Svēto Rakstu pantā svētdiena netiek minēta kā Tā Kunga diena. Drīzāk Bībele skaidri norāda septītās dienas sabatu uz Tā Kunga dienu. Vienīgā diena, ko Tas Kungs jebkad ir svētījis un pasludinājis par Savējo, ir septītās dienas sabats.
11. Vai mums nevajadzētu svētīt svētdienu par godu Kristus augšāmcelšanās dienai?
Vai nezināt, ka mēs visi, kas esam kristīti Kristū Jēzū, esam kristīti Viņa nāvē? Tāpēc mēs līdz ar Viņu esam apbedīti caur kristību nāvē, lai, tāpat kā Kristus tika augšāmcelts no miroņiem ar Tēva godību, tāpat arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē. Jo, ja mēs esam vienoti Viņa nāves līdzībā, tad mēs būsim arī Viņa augšāmcelšanās līdzībā, zinādami, ka mūsu vecais cilvēks tika krustā sists līdz ar Viņu, lai grēka miesa tiktu iznīcināta, lai mēs vairs nebūtu grēka vergi. (Romiešiem 6:3-6)
Atbilde: Nē! Bībele nekad neiesaka svētīt svētdienu augšāmcelšanās vai kāda cita iemesla dēļ. Mēs godinām Kristu, paklausot Viņa tiešajiem baušļiem (Jāņa 14:15), nevis aizstājot Viņa mūžīgo likumu ar cilvēku radītām tradīcijām.
12. Ja svētdienas ievērošana nav minēta Bībelē, kura ideja tā bija?
Viņš gribēs mainīt laikus un likumu (Daniēla 7:25). Jūs esat padarījuši Dieva bausli par spēkā neesošu ar savām tradīcijām. Un velti viņi Mani pielūdz, mācot mācības, kas ir cilvēku pavēles (Mateja 15:6, 9). Viņas priesteri ir pārkāpuši Manu likumu un apgānījuši Manas svētās lietas. Viņas pravieši tos apmetuši ar nekausētu javu, sacīdami: “Tā saka Dievs Tas Kungs,” kad Tas Kungs nebija runājis (Ecēhiēla 22:26, 28).
Atbilde: Apmēram 300 gadus pēc Jēzus augšāmcelšanās, daļēji naida pret ebrejiem dēļ, maldīgi cilvēki ieteica mainīt Dieva svēto pielūgsmes dienu no sestdienas uz svētdienu. Dievs paredzēja, ka tas notiks, un tā arī notika. Šī kļūda tika nodota mūsu neko nenojaušošajai paaudzei kā fakts. Tomēr svētdienas ievērošana ir vienkāršu cilvēku tradīcija un pārkāpj Dieva likumu, kas pavēl ievērot sabatu. Tikai Dievs var padarīt dienu svētu. Dievs svētīja sabatu, un, kad Dievs svētī, neviens cilvēks to nevar atcelt (4. Mozus 23:20).
13. Bet vai nav bīstami iejaukties Dieva likumā?
Tev nebūs neko pievienot vārdam, ko Es tev pavēlu, nedz no tā atņemt, lai tu turētu Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, ko Es tev pavēlu (5. Mozus 4:2). Katrs Dieva vārds ir tīrs. Neko nepievieno Viņa vārdiem, lai Viņš tevi nesoda un tu nekļūsti melis (Salamana Pamācības 30:5, 6).
Atbilde: Dievs ir aizliedzis cilvēkiem mainīt Viņa likumu, vai nu to svītrojot, vai papildinot. Dieva likuma manipulēšana ir viena no bīstamākajām lietām, ko cilvēks var darīt, jo Dieva likums ir pilnīgs un ir radīts, lai pasargātu mūs no ļauna.
14. Kāpēc Dievs vispār radīja sabatu?
A. Radīšanas zīme.
Atceries Sabata dienu, lai to svētītu! Jo sešās dienās Tas Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs, bet septītajā dienā Viņš atdusējās. Tāpēc Tas Kungs svētīja Sabata dienu un iesvētīja to (2. Mozus 20:8, 11).
B. Pestīšanas un iesvētīšanas zīme.
“Es viņiem devu arī Savas sabata dienas, lai tās būtu par zīmi starp Mani un viņiem, lai viņi zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas viņus svētī” (Ecēhiēla 20:12).
Atbilde: Dievs deva Sabatu kā divējādu zīmi: (1) Tā ir zīme, ka Viņš radīja pasauli sešās burtiskās dienās, un (2) tā ir arī zīme Dieva varenajam spēkam atpestīt un iesvētīt cilvēkus. Kristiešiem ir dabiska reakcija mīlēt septītās dienas Sabatu kā Dieva dārgo Radīšanas un pestīšanas zīmi (2. Mozus 31:13, 16, 17; Ecēhiēla 20:20). Ir ļoti necienīgi mīdīt Dieva Sabatu. Jesajas 58:13, 14 Dievs saka, ka visiem, kas vēlas tikt svētīti, ir jānokāpj no Viņa svētās dienas.
15. Cik svarīgi ir turēt sabatu svētu?
Grēks ir likuma pārkāpšana (1. Jāņa 3:4).
Grēka alga ir nāve (Romiešiem 6:23).
Kas gan pilda visu bauslību, bet klūp vienā lietā, tas ir vainīgs visos (Jēkaba 2:10).
Arī Kristus cieta jūsu labā, atstādams jums priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdās (1. Pētera 2:21).
Viņš kļuva par mūžīgās pestīšanas autoru visiem, kas Viņam paklausa (Ebrejiem 5:9).
Atbilde: Tas ir dzīvības vai nāves jautājums. Sabatu aizsargā un atbalsta Dieva likuma ceturtais bauslis. Apzināta jebkura no desmit baušļiem pārkāpšana ir grēks. Kristieši labprāt sekos Kristus sabata ievērošanas piemēram.
16. Kāda ir Dieva attieksme pret reliģiskajiem vadītājiem, kas ignorē sabatu?
“Viņas priesteri ir pārkāpuši Manu bauslību un sagānījuši Manas svētās lietas; viņi nav atšķiruši svēto no nesvētā… un viņi ir paslēpuši savas acis no Manām sabatām, tā ka Es tieku sagānīts viņu vidū… Tāpēc Es esmu izlējis Savu dusmu pār viņiem” (Ecēhiēla 22:26, 31).
Atbilde: Lai gan ir daži reliģiskie vadītāji, kas svētī svētdienu, jo nezina neko labāku, tie, kas apzināti to dara, zaimo to, ko Dievs ir nosaucis par svētu. Slēpjot acis no Dieva patiesā Sabata, daudzi reliģiskie vadītāji ir noveduši pie tā, ka citi to zaimo. Miljoniem cilvēku šajā jautājumā ir maldināti. Jēzus norāja farizejus par to, ka viņi izliekas mīlam Dievu, vienlaikus ar savu tradīciju atceļot vienu no desmit baušļiem (Marka 7:7–13).
17. Vai sabata ievērošana tiešām ietekmē cilvēkus personīgi?
Ja jūs Mani mīlat, turiet Manas pavēles (Jāņa 14:15).
Kas zina darīt labu un to nedara, tam tas ir grēks (Jēkaba 4:17).
Svētīgi tie, kas pilda Viņa baušļus, lai tiem būtu daļa no dzīvības koka un tie varētu ieiet pilsētā pa vārtiem (Atklāsmes 22:14).
Viņš [Jēzus] tiem sacīja: “Sabats ir celts cilvēka dēļ, nevis cilvēks sabata dēļ.” (Marka 2:27)
Atbilde: Jā! Sabats ir dāvana no Dieva, kurš to ir devis jums kā atelpu no pasaules! Ir dabiski, ka cilvēki, kas Viņu mīl, vēlas ievērot Viņa Sabata bausli. Patiešām, mīlestība bez baušļu ievērošanas patiesībā nemaz nav mīlestība (1. Jāņa 2:4). Tas ir lēmums, kas mums visiem jāpieņem, un mēs nevaram no tā izvairīties. Labā ziņa ir tā, ka izvēle ievērot Sabatu jūs dziļi svētīs!
Sabatā jūs varat justies brīvi pārtraukt — bez vainas apziņas! — savas ikdienas aktivitātes, piemēram, darbu un iepirkšanos, un tā vietā pavadīt laiku ar Visuma Radītāju. Dieva pielūgšana kopā ar citiem ticīgajiem, laika pavadīšana ar ģimeni, pastaigas dabā, garīgi iedvesmojošu materiālu lasīšana un pat slimo apmeklēšana un iedrošināšana ir labi veidi, kā svētīt Sabatu. Pēc sešu darba dienu stresa Dievs jums ir devis Sabata dāvanu, lai atpūstos no saviem darbiem un pabarotu savu dvēseli. Jūs varat paļauties, ka Viņš zina, kas jums ir vislabākais!
18. Vai jūs vēlētos godināt Dievu, ievērojot Viņa septītās dienas sabatu?
Atbilde:
Domu jautājumi
1. Bet vai sabats nav paredzēts tikai ebrejiem?
Nē. Jēzus teica: Sabats ir celts cilvēka dēļ (Marka 2:27). Tas nav paredzēts tikai ebrejiem, bet gan cilvēcei – visiem vīriešiem un sievietēm visur. Ebreju tauta nepastāvēja pat 2500 gadus pēc Sabata iecelšanas.
2. Vai Apustuļu darbi 20:7–12 nepierāda, ka mācekļi svētīja svētdienu?
Saskaņā ar Bībeli, katra diena sākas saulrietā un beidzas nākamajā saulrietā (1. Mozus 1:5, 8, 13, 19, 23, 31; 3. Mozus 23:32), un vispirms ir dienas tumšā daļa. Tātad sabats sākas piektdienas vakarā saulrietā un beidzas sestdienas vakarā saulrietā. Šī sapulce, kas apspriesta Apustuļu darbos 20. nodaļā, notika svētdienas tumšajā daļā jeb tajā laikā, ko mēs tagad saucam par sestdienas vakaru. Tā bija sestdienas vakara sapulce, un tā ilga līdz pusnaktij. Pāvils bija atvadu ceļojumā un zināja, ka vairs neredzēs šos cilvēkus (25. pants). Nav brīnums, ka viņš tik ilgi sludināja! (Neviena regulāra iknedēļas dievkalpojums nebūtu ilga visu nakti.) Pāvils bija gatavs doties prom nākamajā dienā (7. pants). Maizes laušanai šeit nav īpašas nozīmes, jo viņi lauza maizi katru dienu (Apustuļu darbi 2:46). Šajā fragmentā nav norādes, ka pirmā diena ir svēta, nedz arī to, ka šie agrīnie kristieši to tā uzskatīja. Nav arī pierādījumu, ka sabats būtu mainīts. (Starp citu, šī tikšanās, iespējams, ir pieminēta tikai tāpēc, ka Eitihs brīnumainā kārtā tika piecelts no mirušajiem pēc tam, kad viņš krita zemē un nomira.) Ecēhiēla grāmatas 46:1 pantā Dievs atsaucas uz svētdienu kā uz vienu no sešām darba dienām.
3. Vai 1. vēstulē korintiešiem 16:1,2 nav runāts par svētdienas skolas piedāvājumiem?
Nē. Šeit nav atsauces uz publisku dievkalpojumu. Nauda bija jāatliek mājās privāti. Pāvils rakstīja, lai lūgtu Mazāzijas draudzēm palīdzēt saviem trūcīgajiem brāļiem Jeruzalemē (Romiešiem 15:26–28). Visi šie kristieši svētīja sabatu, tāpēc Pāvils ieteica svētdienas rītā pēc sabata beigām atlikt kaut ko saviem trūcīgajiem brāļiem, lai tas būtu pa rokai, kad viņš ieradīsies. Tas bija jādara privāti, citiem vārdiem sakot, mājās. Šeit nav atsauces uz svētdienu kā svētu dienu.
4. Bet vai kopš Kristus laikiem laiks nav zudis un nedēļas dienas ir mainījušās?
Nē. Zinātnieki un vēsturnieki ir vienisprātis, ka, lai gan kalendārs ir mainījies, nedēļas septiņu dienu cikls nekad nav mainījies. Tāpēc jūs varat būt droši, ka mūsu septītā diena ir tā pati septītā diena, ko Jēzus svētīja!
5. Vai Jāņa 20:19 nav aprakstīts, kā mācekļi ieviesa svētdienas svinēšanu par godu augšāmcelšanās brīdim?
Nē. Mācekļi šajā laikā neticēja, ka augšāmcelšanās ir notikusi. Viņi tur bija sapulcējušies, baidoties no jūdiem. Kad Jēzus parādījās viņu vidū, Viņš tos norāja, jo tie neticēja tiem, kas Viņu bija redzējuši pēc Viņa augšāmcelšanās (Marka 16:14). Nav nekādas norādes, ka viņi svētdienu uzskatīja par svētu dienu. Tikai astoņos Jaunās Derības tekstos ir minēta nedēļas pirmā diena, un neviens no tiem neliecina, ka tā ir svēta.
6. Vai Vēstulē kolosiešiem 2:14–17 nav atcelta septītās dienas sabata ievērošana?
Nepavisam. Tas attiecas tikai uz ikgadējiem, ceremoniāliem sabatiem, kas bija nākamo lietu ēna, nevis uz septītās dienas sabatu. Senajā Izraēlā bija septiņas ikgadējas svētas dienas jeb festivāli, kurus arī sauca par sabatiem (skat. 3. Mozus 23). Tie bija papildus vai līdzās Tā Kunga sabatiem (3. Mozus 23:38) jeb septītās dienas sabatam. To galvenā nozīme bija krusta paredzēšana vai norādīšana uz to un beidzās pie krusta. Dieva septītās dienas sabats tika noteikts pirms Ādama grēkā krišanas, un tāpēc tas nevarēja neko paredzēt par atbrīvošanu no grēka. Tāpēc Vēstulē kolosiešiem 2. nodaļa nošķir un īpaši piemin sabatus, kas bija ēna.
7. Vai saskaņā ar Vēstuli romiešiem 14:5, dienas ievērošana nav mūsu personīgā viedokļa jautājums?
Ievērojiet, ka visa nodaļa ir par savstarpēju tiesāšanu (4., 10., 13. pants) par šaubīgām lietām (1. pants). Šeit jautājums nav par septītās dienas sabatu, kas ir daļa no morāles likuma, bet gan par citām reliģiskām dienām. Ebreju kristieši tiesāja pagānu kristiešus par to, ka viņi tās neievēroja. Pāvils vienkārši saka: Netiesājiet viens otru. Šis ceremoniālais likums vairs nav saistošs.
Kontaktinformācija
📌Atrašanās vieta:
Muskogee, OK USA
📧 E-pasts:
team@bibleprophecymadeeasy.org
