6. nodarbība no 27 • ⏱ 10–15 minūtes • ✅ Bez maksas • 📖 Balstīts uz Bībeli
Iecirsts akmenī: Kāpēc Dieva likums joprojām ir svarīgs
Pirms gadsimtiem pats Dievs uz akmens plāksnēm uzrakstīja baušļu kopumu, lai vadītu cilvēci pareizā dzīvē, mierā un drošībā. Šajā stundā tiek pētīts, ko Raksti māca par Desmit baušļu izcelsmi, mērķi un mūžīgo nozīmi — nevis kā novecojušus noteikumus, bet gan kā Dieva ceļvedi pārpilnai dzīvei. Jūs atklāsiet, kā baušļi atklāj grēku, veido raksturu un parāda Dieva nemainīgo sirdi pret Saviem ļaudīm.
Šajā pētījumā jūs atklāsiet:
• Kā un kāpēc Dievs pats uzrakstīja desmit baušļus uz akmens plāksnēm
• Kas patiesībā ir grēks un kā likums mums parāda nepieciešamību pēc pārmaiņām
• Kāpēc Jēzus neatcēla likumu, bet gan to pilnībā piepildīja
• Kā likums norāda mums uz Kristus žēlastību un pārveido ticīgā sirdi
1. Vai Dievs tiešām pats uzrakstīja desmit baušļus?
Viņš deva Mozum divas Liecības plāksnes, akmens plāksnes, rakstītas ar Dieva pirkstu. Plāksnes bija Dieva darbs, un raksts bija Dieva raksts, kas bija iegravēts uz plāksnēm (2. Mozus 31:18; 32:16).
Atbilde: Jā! Debesu Dievs ar Savu pirkstu uzrakstīja desmit baušļus uz akmens plāksnēm.
2. Kāda ir Dieva grēka definīcija?
Grēks ir likuma pārkāpšana” (1. Jāņa 3:4).
Atbilde: Grēks ir Dieva desmit baušļu pārkāpšana. Dieva likums ir pilnīgs (Psalms 19:7), un tā principi aptver katru iedomājamo grēku. Baušļi aptver visu cilvēka pienākumu (Salamans Mācītājs 12:13). Nekas netiek atstāts novārtā.
3. Kāpēc Dievs mums deva Desmit baušļus?
Svētīgs ir tas, kas ievēro likumu (Salamana Pamācības 29:18).
Turi Manus baušļus, jo tie tev vairos ilgu mūžu, ilgu mūžu un mieru. (Salamana Pamācības 3:1, 2)
Atbilde:
A: Kā ceļvedis laimīgai, pārpilnai dzīvei.
Dievs mūs radīja, lai mēs piedzīvotu laimi, mieru, ilgu mūžu, apmierinātību, sasniegumus un visas citas lielās svētības, pēc kurām ilgojas mūsu sirdis. Dieva likums ir ceļa karte, kas norāda pareizos ceļus, pa kuriem sekot, lai atrastu šo patieso, augstāko laimi. “Bauslībā ir grēka atziņa” (Romiešiem 3:20). “Es nebūtu pazinis grēku, ja vien nebūtu bauslības. Jo es nebūtu pazinis iekāri, ja bauslība nebūtu sacījusi: “Tev nebūs iekārot”” (Romiešiem 7:7).
Bauslībā ir grēka atziņa. Romiešiem 3:20. "Es nebūtu pazinis grēku, ja ne caur bauslību; jo es nebūtu pazinis iekāri, ja bauslība nebūtu sacījusi: Tev nebūs iekārot." Romiešiem 7:7..
Atbilde B:
Lai parādītu mums atšķirību starp pareizo un nepareizo. Dieva likums ir kā spogulis (Jēkaba 1:23–25). Tas norāda uz nepareizību mūsu dzīvē līdzīgi kā spogulis norāda uz netīrumiem mūsu sejās. Vienīgais veids, kā mēs varam zināt, ka grēkojam, ir rūpīgi pārbaudīt savu dzīvi ar Dieva likuma spoguli. Mierinājumu sajauktajai pasaulei var atrast Dieva desmit baušļos. Tie mums saka, kur novilkt robežu!
“Tas Kungs mums ir pavēlējis ievērot visus šos likumus [baušļus] … mūsu labumam vienmēr” (5. Mozus 6:24).
“Atbalsti mani, ka es būšu drošībā, un es vienmēr ievērošu Tavus likumus. Tu atmet visus, kas no Taviem likumiem maldās.” (Psalms 119:117, 118)
Atbilde C:
Lai pasargātu mūs no briesmām un traģēdijām. Dieva likums ir kā spēcīgs būris zoodārzā, kas mūs pasargā no mežonīgiem, postošiem dzīvniekiem. Tas pasargā mūs no meliem, slepkavībām, elkdievības, zādzībām un daudziem citiem ļaunumiem, kas iznīcina dzīvību, mieru un laimi. Visi labie likumi aizsargā, un Dieva likums nav izņēmums.
“No tā mēs zinām, ka Viņu pazīstam, ja turam Viņa baušļus” (1. Jāņa 2:3).
Atbilde D:
Tas mums palīdz iepazīt Dievu.
Īpaša piezīme: Dieva likumā ietvertie mūžīgie principi ir dziļi ierakstīti katra cilvēka dabā, ko radījis Dievs, kurš mūs radīja. Raksts var būt blāvs un izsmērēts, bet tas joprojām ir tur. Mēs esam radīti, lai dzīvotu saskaņā ar tiem. Kad mēs tos ignorējam, rezultāts vienmēr ir spriedze, nemiers un traģēdija — tāpat kā drošas braukšanas noteikumu ignorēšana var izraisīt nopietnus savainojumus vai nāvi.
4. Kāpēc Dieva likums jums personīgi ir ārkārtīgi svarīgs?
Runājiet un dariet tā, kā tie, kas tiks tiesāti pēc brīvības likuma (Jēkaba 2:12).
Atbilde: Tāpēc, ka desmit baušļu likums ir standarts, pēc kura Dievs pārbauda cilvēkus debesu tiesā.
5. Vai Dieva likumu (Desmit baušļus) jebkad var mainīt vai atcelt?
Vieglāk debesīm un zemei zust, nekā vienam bauslības rakstam izzust (Lūkas 16:17).
Savu derību Es nepārkāpšu, nedz arī vārdu, kas izgājis no Manām lūpām, grozīšu (Psalms 89:34).
Visi Viņa baušļi ir patiesi. Tie pastāv mūžīgi mūžos. (Psalms 111:7, 8)
Atbilde: Nē. Bībele skaidri norāda, ka Dieva likumu nevar mainīt. Baušļi ir atklāti Dieva svētā rakstura principi un ir Viņa valstības pamats. Tie būs patiesi tik ilgi, kamēr Dievs pastāvēs.
Šī diagramma parāda, ka Dievam un Viņa likumam ir tieši tādas pašas īpašības, atklājot, ka Desmit baušļu likums patiesībā ir Dieva raksturs rakstiskā formā – rakstīts, lai mēs varētu labāk izprast Dievu. Nav iespējams mainīt Dieva likumu, nekā izvilkt Dievu no debesīm un mainīt Viņu. Jēzus mums parādīja, kā likums – tas ir, svētas dzīves paraugs – izskatās, kad tas ir izteikts cilvēka veidolā. Dieva raksturs nevar mainīties; tāpēc nevar mainīties arī Viņa likums.
6. Vai Jēzus atcēla Dieva likumu, būdams šeit, uz zemes?
Nedomājiet, ka Es atnācu bauslību atmest. Es neesmu nācis atmest, bet piepildīt. Kamēr debesis un zeme zudīs, nezudīs neviena zīmīte, ne neviena zīmīte no bauslības, kamēr viss nebūs piepildīts. (Mateja 5:17, 18)
Atbilde: Nē, tiešām! Jēzus īpaši apgalvoja, ka Viņš nav nācis atcelt likumu, bet gan to izpildīt (jeb turēt). Tā vietā, lai atceltu likumu, Jēzus to paaugstināja (Jesajas 42:21) kā perfektu ceļvedi svētai dzīvei. Piemēram, Jēzus norādīja, ka tev nebūs nokaut (Mateja 5:21, 22) un naidu (1. Jāņa 3:15), un ka iekāre ir laulības pārkāpšanas veids (Mateja 5:27, 28). Viņš teica: "Ja jūs Mani mīlat, turiet Manas pavēles (Jāņa 14:15)."
7. Vai cilvēki, kas apzināti turpina pārkāpt Dieva baušļus, tiks izglābti?
Grēka alga ir nāve (Romiešiem 6:23).
Viņš iznīcinās tās grēciniekus (Jesajas 13:9).
Kas gan pilda visu bauslību, bet klūp vienā lietā, tas ir vainīgs visos (Jēkaba 2:10).
Atbilde: Desmit baušļu likums vada mūs svētā dzīvē. Ja mēs ignorējam pat vienu no baušļiem, mēs atstājam novārtā būtisku dievišķā plāna daļu. Ja tikai viens ķēdes posms ir pārrauts, visa tās jēga ir zudusi. Bībele saka, ka, apzināti pārkāpjot Dieva pavēli, mēs grēkojam (Jēkaba 4:17), jo esam atteikušies no Viņa gribas attiecībā uz mums. Tikai tie, kas pilda Viņa gribu, var ieiet debesu valstībā. Protams, Dievs piedos ikvienam, kurš patiesi nožēlo grēkus un pieņem Kristus spēku mainīt viņu.
8. Vai kāds var tikt glābts, ievērojot likumu?
“Ar bauslības darbiem neviena miesa netiks attaisnota Viņa priekšā” (Romiešiem 3:20).
“Žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, un tas nav no jums; tā ir Dieva dāvana; ne no darbiem, lai neviens nelielītos” (Efeziešiem 2:8, 9).
Atbilde: Nē! Atbilde ir pārāk skaidra, lai to nepamanītu. Neviens nevar tikt glābts, ievērojot likumu. Pestīšana nāk tikai caur žēlastību, kā Jēzus Kristus bezmaksas dāvana, un mēs šo dāvanu saņemam ticībā, nevis ar saviem darbiem. Likums kalpo kā spogulis, kas norāda uz grēku mūsu dzīvē. Tāpat kā spogulis var parādīt netīrumus uz jūsu sejas, bet nevar notīrīt jūsu seju, tā arī attīrīšana un piedošana no šī grēka nāk tikai caur Kristu.
9. Kāpēc tad likums ir tik svarīgs kristieša rakstura uzlabošanai?
Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas ir viss cilvēka pienākums (Salamans Mācītājs 12:13).
Bauslībā ir grēka atziņa (Romiešiem 3:20).
Atbilde: Tāpēc, ka pilnīgs kristīgās dzīves paraugs jeb pienākums ir ietverts Dieva likumā. Tāpat kā sešgadīgs bērns, kurš pats izgatavoja lineālu, nomērīja sevi un pateica mātei, ka ir 12 pēdas garš, arī mūsu pašu mērauklas nekad nav drošas. Mēs nevaram zināt, vai esam grēcinieki, ja rūpīgi neiedziļināmies Dieva likuma pilnīgajā standartā. Daudzi domā, ka labu darbu darīšana garantē viņu pestīšanu pat tad, ja viņi ignorē likuma ievērošanu (Mateja 7:21–23). Tādēļ viņi domā, ka ir taisnīgi un izglābti, lai gan patiesībā ir grēcīgi un pazuduši. No tā mēs zinām, ka pazīstam Viņu, ja ievērojam Viņa baušļus.
(1. Jāņa 2:3).
10. Kas patiesi pievērstam kristietim ļauj sekot Dieva likuma paraugam?
“Es likšu Savus likumus viņu prātā un rakstīšu tos viņu sirdīs.” (Ebrejiem 8:10)
“Es visu spēju Kristū” (Filipiešiem 4:13).
“Dievs, sūtīdams savu Dēlu, … lai bauslības taisnības prasība tiktu izpildīta mūsos” (Romiešiem 8:3, 4)
Atbilde: Kristus ne tikai piedod grēkus nožēlojošiem grēciniekiem, bet arī atjauno viņos Dieva tēlu. Viņš saskaņo viņus ar Savu likumu caur Savas klātbūtnes spēku. Tu nekļūsi par pozitīvu solījumu, ka kristietis nezags, nemelos, neslepkavos utt., jo Jēzus dzīvo mūsos un visu kontrolē. Dievs nemainīs Savu morāles likumu, bet Viņš caur Jēzu ir paredzējis iespēju mainīt grēcinieku, lai mēs varētu atbilst šim likumam.
11. Bet vai kristietis, kam ir ticība un kurš dzīvo žēlastībā, nav atbrīvots no bauslības ievērošanas?
Grēks [Dieva likuma pārkāpšana 1. Jāņa 3:4] pār jums vairs nevaldīs, jo jūs neesat zem bauslības, bet zem žēlastības. Kā tad? Vai lai grēkojam [pārkāpjam likumu], ka neesam zem bauslības, bet zem žēlastības? Nekādā gadījumā! (Romiešiem 6:14, 15)
Vai tad mēs ticībā atceļam bauslību? Nekādā gadījumā! Gluži pretēji, mēs bauslību apstiprinām (Romiešiem 3:31).
Atbilde: Nē! Raksti māca tieši pretējo. Žēlastība ir kā pārvaldnieka piešķirta apžēlošana ieslodzītajam. Tā viņam piedod, bet nedod viņam brīvību pārkāpt citu likumu. Piedotais cilvēks, dzīvojot žēlastībā, patiesībā vēlēsies ievērot Dieva likumu savā pateicībā par pestīšanu. Cilvēks, kurš atsakās ievērot Dieva likumu, sakot, ka dzīvo žēlastībā, ļoti maldās.
12. Vai Dieva desmit baušļi ir apstiprināti arī Jaunajā Derībā?
Atbilde: Jā — un tas ir pilnīgi skaidrs. Rūpīgi izlasiet sekojošo.
Dieva likums Jaunajā Derībā.
1. "Tev būs pielūgt Dievu, savu To Kungu, un Viņam vien kalpot" (Mateja 4:10).
2. "Bērniņi, sargieties no elkiem!" (1. Jāņa 5:21). "Tā kā mēs esam Dieva cilts, mums nevajag domāt, ka dievišķā daba ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēku mākslas un izdomājuma radītam." (Apustuļu darbi 17:29)
3. “Lai Dieva vārds un Viņa mācība netiktu zaimoti” (1. Timotejam 6:1).
4. “Viņš kādā vietā par septīto dienu ir teicis šādi: “Un Dievs septītajā dienā atdusējās no visiem Saviem darbiem.” Tāpēc atliek atpūta [“sabata ievērošana”, malā] Dieva tautai. Jo, kas ir iegājis Viņa atdusā, arī pats ir atdusējies no saviem darbiem, tāpat kā Dievs atdusējās no Saviem” (Ebrejiem 4:4, 9, 10).
5. “Godā savu tēvu un savu māti!” (Mateja 19:19).
6. "Tev nebūs nokaut" (Romiešiem 13:9).
7. "Tev nebūs laulību pārkāpt" (Mateja 19:18).
8. "Tev nebūs zagt" (Romiešiem 13:9).
9. "Tev nebūs dot nepatiesu liecību" (Romiešiem 13:9).
10. "Tev nebūs iekārot" (Romiešiem 7:7).
Dieva likums Vecajā Derībā.
1. “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā” (2. Mozus 20:3).
2. “Netaisi sev elku tēlus, nekādu atveidu pēc tā, kas ir augšā debesīs, vai pēc tā, kas ir apakšā zemē, vai pēc tā, kas ir ūdeņos zem zemes; neliecies tiem pie zemes un nekalpo tiem. Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus pie bērniem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei tiem, kas Mani ienīst, bet tūkstošiem parādu žēlastību tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.” (2. Mozus 20:4–6)
3. “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.” (2. Mozus 20:7)
4. “Atceries sabata dienu, lai tā būtu svēta! Sešas dienas tev būs strādāt un darīt visus savus darbus, bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, sabats. Tanī tev nebūs nekādu darbu darīt: ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam lopam, ne tavam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs, un septītajā dienā Viņš atdusējās. Tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu un iesvētīja to” (2. Mozus 20:8–11).
5. “Godā savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod” (2. Mozus 20:12).
6. "Tev nebūs nokaut" (2. Mozus 20:13).
7. "Tev nebūs laulību pārkāpt" (2. Mozus 20:14).
8. “Tev nebūs zagt” (2. Mozus 20:15).
9. “Tev nebūs dot nepatiesu liecību pret savu tuvāku” (2. Mozus 20:16).
10. "Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu; tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas pieder tavam tuvākam" (2. Mozus 20:17).
13. Vai Dieva likums un Mozus likums ir viens un tas pats?
Atbilde: Nē, tie nav vienādi. Izpētiet šādus kontrastus:
Mozus likumā bija ietverts Vecās Derības pagaidu, ceremoniālais likums. Tas regulēja priesterību, upurus, rituālus, gaļas un dzērienu upurus utt., kas viss paredzēja krustu. Šis likums tika pievienots, līdz nāks Pēcnācējs, un šis pēcnācējs bija Kristus (Galatiešiem 3:16, 19). Mozus likuma rituāli un ceremonija norādīja uz Kristus upuri. Kad Viņš nomira, šis likums beidzās, bet desmit baušļi (Dieva likums) paliek nemainīgi mūžīgi mūžos (Psalms 111:8). Tas, ka pastāv divi likumi, ir skaidri parādīts Daniēla 9:10, 11.
Piezīme: Dieva likums pastāv vismaz tikpat ilgi, cik pastāv grēks. Bībelē teikts: “Kur nav likuma, tur nav pārkāpuma [grēka]” (Romiešiem 4:15). Tātad Dieva desmit baušļu likums pastāvēja jau no paša sākuma. Cilvēki pārkāpa šo likumu (grēkoja — 1. Jāņa 3:4). Grēka (jeb Dieva likuma pārkāpšanas) dēļ Mozus likums tika dots (jeb “pievienots” — Galatiešiem 3:16, 19) līdz brīdim, kad Kristus atnāks un nomirs. Ir iesaistīti divi atsevišķi likumi: Dieva likums un Mozus likums.
14. Kā velns izturas pret cilvēkiem, kas savu dzīvi veido pēc Dieva desmit baušļiem?
“Pūķis [velns] sadusmojās uz sievieti [patieso baznīcu] un devās karot ar pārējiem viņas pēcnācējiem, kas tur Dieva baušļus” (Atklāsmes 12:17).
“Šeit ir svēto pacietība, še ir tie, kas tur Dieva baušļus.” (Atklāsmes 14:12)
Atbilde: Velns ienīst tos, kas ievēro Dieva likumu, jo likums ir pareizas dzīves paraugs, tāpēc nav pārsteidzoši, ka viņš rūgti iebilst pret visiem, kas ievēro Dieva likumu. Savā karā pret Dieva svēto standartu viņš pat izmanto reliģiskos līderus, lai noliegtu Desmit baušļus, vienlaikus ievērojot cilvēku tradīcijas. Nav brīnums, ka Jēzus teica: “Kāpēc arī jūs pārkāpjat Dieva bausli savu tradīciju dēļ? … Velti viņi Mani pielūdz, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles” (Mateja 15:3, 9). Un Dāvids teica: “Ir pienācis laiks Tev rīkoties, Kungs, jo viņi ir uzskatījuši Tavu likumu par tukšu” (Psalms 119:126). Kristiešiem ir jāpamostas un jāatjauno Dieva likums tā īstajā vietā savās sirdīs un dzīvēs.
15. Vai jūs uzskatāt, ka kristietim ir svarīgi ievērot Desmit baušļus?
Atbilde:
Domu jautājumi
1. Vai Bībelē nav teikts, ka likums bija (vai ir) kļūdains?
Nē. Bībelē teikts, ka cilvēki bija nepilnīgi. Dievs atrada viņos “vainu” (Ebrejiem 8:8). Un Vēstulē romiešiem 8:3 Bībelē teikts, ka likums “miesas dēļ bija vājš”. Tas vienmēr ir viens un tas pats stāsts. Likums ir pilnīgs, bet cilvēki ir nepilnīgi jeb vāji. Tāpēc Dievs vēlas, lai Viņa Dēls dzīvotu Viņa tautā, “lai likuma taisnības prasība tiktu izpildīta mūsos” (Romiešiem 8:4) caur Kristu, kas mājo viņos.
2. Ko nozīmē vārdi Galatiešiem 3:13, ka mēs esam atpestīti no bauslības lāsta?
Bauslības lāsts ir nāve (Romiešiem 6:23). Kristus baudīja “nāvi par visiem” (Ebrejiem 2:9). Tādējādi Viņš atpestīja visus no bauslības lāsta (nāves) un tā vietā nodrošināja mūžīgo dzīvību.
3. Vai Vēstulē kolosiešiem 2:14–17 un Vēstulē efeziešiem 2:15 nemāca, ka Dieva likums beidzās pie krusta?
Nē. Abas šīs rakstvietas atsaucas uz likumu, kas saturēja “priekšrakstus” jeb Mozus likumu, kas bija ceremoniāls likums, kas regulēja upurēšanas sistēmu un priesterību. Visa šī ceremonija un rituāli paredzēja krustu un beidzās ar Kristus nāvi, kā Dievs bija iecerējis. Mozus likums tika pievienots, līdz “nāks Pēcnācējs”, un šis “Pēcnācējs… ir Kristus” (Galatiešiem 3:16, 19). Dieva likums šeit nevarēja būt iesaistīts, jo Pāvils runāja par to kā svētu, taisnīgu un labu daudzus gadus pēc krusta (Romiešiem 7:7, 12).
4. Bībelē teikts, ka “mīlestība ir bauslības piepildījums” (Romiešiem 13:10). Mateja evaņģēlijā 22:37–40 mums ir pavēlēts mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko, noslēdzoties ar vārdiem: “Šajos divos baušļos ir balstīta visa bauslība un pravieši.” Vai šīs pavēles aizstāj Desmit baušļus?
Nē. Desmit baušļi balstās uz šiem diviem baušļiem tāpat kā mūsu desmit pirksti balstās uz mūsu divām rokām. Tie ir nedalāmi. Mīlestība pret Dievu padara pirmo četru baušļu (kas attiecas uz Dievu) ievērošanu par prieku, un mīlestība pret tuvāko padara pēdējo sešu baušļu (kas attiecas uz tuvāko) ievērošanu par prieku. Mīlestība piepilda likumu, atņemot vienkāršu paklausības apgrūtinājumu un padarot likuma ievērošanu par prieku (Psalms 40:8). Kad mēs patiesi mīlam kādu cilvēku, viņa vai viņas lūgumu ievērošana kļūst par prieku. Jēzus teica: “Ja jūs Mani mīlat, turiet Manas pavēles” (Jāņa 14:15). Nav iespējams mīlēt Kungu un neievērot Viņa baušļus, jo Bībelē teikts: “Šī ir Dieva mīlestība, ka mēs turam Viņa baušļus. Un Viņa baušļi nav apgrūtinoši” (1. Jāņa 5:3). “Kas saka: “Es Viņu pazīstu,” un netur Viņa baušļus, tas ir melis, un viņā nav patiesības” (1. Jāņa 2:4).
5. Vai 2. vēstulē korintiešiem 3:7 nemāca, ka akmenī iecirstais likums bija jāatceļ?
Nē. Rakstu vietā ir teikts, ka Mozus kalpošanas bauslības jomā “godība” bija jāatceļ, bet ne pats likums. Uzmanīgi izlasiet visu 2. korintiešiem 3:3–9. Tēma nav bauslības atcelšana vai tās ieviešana, bet gan bauslības atrašanās vietas maiņa no akmens plāksnēm uz sirds plāksnēm. Mozus kalpošanas laikā bauslība bija uz akmeņiem. Svētā Gara kalpošanas laikā, caur Kristu, bauslība ir ierakstīta sirdī (Ebrejiem 8:10). Noteikums, kas izlikts uz skolas ziņojumu dēļa, stājas spēkā tikai tad, kad tas nonāk skolēna sirdī. Tāpat Dieva bauslības ievērošana kļūst par prieku un priecīgu dzīvesveidu, jo kristietim ir patiesa mīlestība gan pret Dievu, gan cilvēku.
6. Vēstulē romiešiem 10:4 teikts: “Kristus ir bauslības gals.” Tātad tā ir beigusies, vai ne?
Šajā pantā vārds “mērķis” nozīmē nolūku vai objektu, tāpat kā Jēkaba vēstulē 5:11. Nozīme ir skaidra. Vadīt cilvēkus pie Kristus — kur viņi atrod taisnību — ir bauslības mērķis, nolūks vai beigas.
7. Kāpēc tik daudzi cilvēki noliedz Dieva likuma saistošās prasības?
Jo miesas tieksme ir naids pret Dievu; jo tā nepakļaujas Dieva likumam un arī nevar būt. Tātad tie, kas ir miesā, nevar patikt Dievam. Bet jūs neesat miesā, bet garā, ja tiešām Dieva Gars mājo jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam (Romiešiem 8:7-9).
8. Vai Vecās Derības taisnīgie cilvēki tika glābti ar bauslības palīdzību?
Neviens nekad nav ticis glābts ar bauslību. Visi, kas ir tikuši glābti visos laikmetos, ir glābti ar žēlastību. Šī “žēlastība… mums tika dota Kristū Jēzū pirms mūžīgiem laikiem” (2. Timotejam 1:9). Bauslība norāda tikai uz grēku. Vienīgi Kristus var glābt. Noass “atrada žēlastību” (1. Mozus 6:8); Mozus atrada žēlastību (2. Mozus 33:17); izraēlieši tuksnesī atrada žēlastību (Jeremijas 31:2); un Ābels, Ēnohs, Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs, Jāzeps un daudzi citi Vecās Derības cilvēki tika glābti “ticībā” saskaņā ar Vēstuli ebrejiem 11. Viņi tika glābti, skatoties uz krustu, un mēs, skatoties uz to atpakaļ. Bauslība ir nepieciešama, jo, līdzīgi spogulis, tā atklāj “netīrību” mūsu dzīvē. Bez tās cilvēki ir grēcinieki, bet neapzinās to. Tomēr bauslībai nav glābjoša spēka. Tā var tikai norādīt uz grēku. Jēzus, un tikai Viņš, var glābt cilvēku no grēka. Tas vienmēr ir bijis patiesi, pat Vecās Derības laikos (Apustuļu darbi 4:10, 12; 2. Timotejam 1:9).
9. Kāpēc uztraukties par likumu? Vai sirdsapziņa nav drošs ceļvedis?
Nē! Bībelē ir runāts par ļaunu sirdsapziņu, aptraipītu sirdsapziņu un apdedzinātu sirdsapziņu — neviena no tām nav droša. “Ir ceļš, kas cilvēkam šķiet taisns, bet tā gals ir nāves ceļš” (Salamana Pamācības 14:12). Dievs saka: “Kas paļaujas uz savu sirdi, ir muļķis” (Salamana Pamācības 28:26).
Kontaktinformācija
📌Atrašanās vieta:
Muskogee, OK USA
📧 E-pasts:
team@bibleprophecymadeeasy.org
